9. Iddhipādavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

431. Cattāro iddhipādā – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

1. Chandiddhipādo

432. Kathañca bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Chandaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ [cittassa ekaggataṃ (sī. syā.)] – ayaṃ vuccati ‘‘chandasamādhi’’. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘‘padhānasaṅkhārā’’. Iti ayañca chandasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā. Tadekajjhaṃ abhisaññahitvā abhisaṅkhipitvā chandasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ [saṅkhaṃ (sī.)] gacchati.

433. Tattha katamo chando? Yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando – ayaṃ vuccati ‘‘chando’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo ṭhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti iminā ca chandena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.

434. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

‘‘Iddhipādo’’ti. Tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.

‘‘Iddhipādaṃ bhāvetī’’ti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

2. Vīriyiddhipādo



神通分别
经分别
四神通：在此，比丘修习欲三摩地勤行具足神通，修习精进三摩地勤行具足神通，修习心三摩地勤行具足神通，修习观三摩地勤行具足神通。
欲神通
比丘如何修习欲三摩地勤行具足神通？若比丘以欲为主导而获得三摩地、获得心一境性 - 这称为"欲三摩地"。为了未生起的恶不善法不生起，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤；为了已生起的恶不善法断除，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤；为了未生起的善法生起，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤；为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤。这些称为"勤行"。如是此欲三摩地及此等勤行，将其合并、总括，称为欲三摩地勤行。
此中，什么是欲？凡是欲、欲求、意欲作为、善法欲 - 这称为"欲"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住、安住、不散乱、不动摇、心不散乱性、寂止、三摩地根、三摩地力、正三摩地 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起、奋发、前进、努力、精勤、勇猛、力量、坚持、不懈怠精进、不舍欲、不舍重担、重担正持、精进、精进根、精进力、正精进 - 这称为"勤行"。如是具足此欲、此三摩地、此勤行，称为"具足欲三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
"神通足"：如是存在者的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。
"修习神通足"：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
精进神通

435. Kathañca bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Vīriyaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassekaggataṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīriyasamādhi’’. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘‘padhānasaṅkhārā’’. Iti ayañca vīriyasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā; tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā vīriyasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.

436. Tattha katamaṃ vīriyaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – idaṃ vuccati ‘‘vīriyaṃ’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti iminā ca vīriyena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.

437. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

3. Cittiddhipādo

438. Kathañca bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Cittaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassekaggataṃ – ayaṃ vuccati ‘‘cittasamādhi’’. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘‘padhānasaṅkhārā’’. Iti ayañca cittasamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā; tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā cittasamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.

439. Tattha katamaṃ cittaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘cittaṃ’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti iminā ca cittena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.



比丘如何修习精进三摩地勤行具足神通？若比丘以精进为主导而获得三摩地、获得心一境性 - 这称为"精进三摩地"。为了未生起的恶不善法不生起，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤；为了已生起的恶不善法断除......为了未生起的善法生起......为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤。这些称为"勤行"。如是此精进三摩地及此等勤行，将其合并、总括，称为精进三摩地勤行。
此中，什么是精进？凡是心的精进发起......正精进 - 这称为"精进"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住、安住、不散乱、不动摇、心不散乱性、寂止、三摩地根、三摩地力、正三摩地 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进 - 这称为"勤行"。如是具足此精进、此三摩地、此勤行......称为"具足精进三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的受蕴......识蕴。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
心神通
比丘如何修习心三摩地勤行具足神通？若比丘以心为主导而获得三摩地、获得心一境性 - 这称为"心三摩地"。为了未生起的恶不善法不生起，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤；为了已生起的恶不善法断除......为了未生起的善法生起......为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤。这些称为"勤行"。如是此心三摩地及此等勤行，将其合并、总括，称为心三摩地勤行。
此中，什么是心？凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"心"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住......正三摩地 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进 - 这称为"勤行"。如是具足此心、此三摩地、此勤行......称为"具足心三摩地勤行"。

440. Iddhīti . Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa vedanākkhandho…pe… viññāṇakkhandho.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

4. Vīmaṃsiddhipādo

441. Kathañca bhikkhu vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Vīmaṃsaṃ ce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassekaggataṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīmaṃsāsamādhi’’. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti ‘‘padhānasaṅkhārā’’. Iti ayañca vīmaṃsāsamādhi, ime ca padhānasaṅkhārā; tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārotveva saṅkhyaṃ gacchati.

442. Tattha katamā vīmaṃsā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati ‘‘vīmaṃsā’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho …pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti imāya ca vīmaṃsāya, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.

443. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti . Tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakhandho.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

Suttantabhājanīyaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyaṃ

444. Cattāro iddhipādā – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

1. Chandiddhipādo

445. Kathañca bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.



神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的受蕴......识蕴。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
观神通
比丘如何修习观三摩地勤行具足神通？若比丘以观为主导而获得三摩地、获得心一境性 - 这称为"观三摩地"。为了未生起的恶不善法不生起，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤；为了已生起的恶不善法断除......为了未生起的善法生起......为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满，他生起欲望、努力、发起精进、策励心、精勤。这些称为"勤行"。如是此观三摩地及此等勤行，将其合并、总括，称为观三摩地勤行。
此中，什么是观？凡是慧、了知......无痴、择法、正见 - 这称为"观"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住......正三摩地 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进 - 这称为"勤行"。如是具足此观、此三摩地、此勤行......称为"具足观三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
经分别。
阿毗达摩分别
四神通：在此，比丘修习欲三摩地勤行具足神通，修习精进三摩地勤行具足神通，修习心三摩地勤行具足神通，修习观三摩地勤行具足神通。
欲神通
比丘如何修习欲三摩地勤行具足神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时他修习欲三摩地勤行具足神通。

446. Tattha katamo chando? Yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando – ayaṃ vuccati ‘‘chando’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti iminā ca chandena, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.

447. Iddhīti . Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti . Tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

2. Vīriyiddhipādo

448. Kathañca bhikkhu vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

449. Tattha katamaṃ vīriyaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘vīriyaṃ’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti iminā ca vīriyena , iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.

450. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtasa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

3. Cittiddhipādo

451. Kathañca bhikkhu cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.



此中，什么是欲？凡是欲、欲求、意欲作为、善法欲 - 这称为"欲"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地觉支、道支、道所摄 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这称为"勤行"。如是具足此欲、此三摩地、此勤行......称为"具足欲三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的触......策励、不散乱。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
精进神通
比丘如何修习精进三摩地勤行具足神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时他修习精进三摩地勤行具足神通。
此中，什么是精进？凡是心的精进发起......正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这称为"精进"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地觉支、道支、道所摄 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这称为"勤行"。如是具足此精进、此三摩地、此勤行......称为"具足精进三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的触......策励、不散乱。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
心神通
比丘如何修习心三摩地勤行具足神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时他修习心三摩地勤行具足神通。

452. Tattha katamaṃ cittaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘cittaṃ’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti iminā ca cittena , iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti.

453. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

4. Vīmaṃsiddhipādo

454. Kathañca bhikkhu vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

455. Tattha katamā vīmaṃsā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīmaṃsā’’.

Tattha katamo samādhi? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘samādhi’’.

Tattha katamo padhānasaṅkhāro? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘padhānasaṅkhāro’’. Iti imāya ca vīmaṃsāya, iminā ca samādhinā, iminā ca padhānasaṅkhārena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato’’ti

456. Iddhīti. Yā tesaṃ dhammānaṃ iddhi samiddhi ijjhanā samijjhanā lābho paṭilābho patti sampatti phusanā sacchikiriyā upasampadā.

Iddhipādoti. Tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo.

Iddhipādaṃ bhāvetīti. Te dhamme āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tena vuccati ‘‘iddhipādaṃ bhāvetī’’ti.

457. Cattāro iddhipādā – chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo.

458. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando – ayaṃ vuccati ‘‘chandiddhipādo’’. Avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā.



此中，什么是心？凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"心"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地觉支、道支、道所摄 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这称为"勤行"。如是具足此心、此三摩地、此勤行......称为"具足心三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的触......策励、不散乱。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
观神通
比丘如何修习观三摩地勤行具足神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时他修习观三摩地勤行具足神通。
此中，什么是观？凡是慧、了知......无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这称为"观"。
此中，什么是三摩地？凡是心的住立、等住......正三摩地、三摩地觉支、道支、道所摄 - 这称为"三摩地"。
此中，什么是勤行？凡是心的精进发起......正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这称为"勤行"。如是具足此观、此三摩地、此勤行......称为"具足观三摩地勤行"。
神通：凡是那些法的成就、完成、成功、圆满、获得、证得、达到、成就、触证、作证、具足。
神通足：如是存在者的触......策励、不散乱。
修习神通足：他习行、修习、多作那些法。因此称为"修习神通足"。
四神通：欲神通、精进神通、心神通、观神通。
此中，什么是欲神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时凡是欲、欲求、意欲作为、善法欲 - 这称为"欲神通"。其余诸法与欲神通相应。

459. Tattha katamo vīriyiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīriyiddhipādo’’. Avasesā dhammā vīriyiddhipādasampayuttā.

460. Tattha katamo cittiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ vuccati ‘‘cittiddhipādo’’. Avasesā dhammā cittiddhipādasampayuttā.

461. Tattha katamo vīmaṃsiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīmaṃsiddhipādo’’. Avasesā dhammā vīmaṃsiddhipādasampayuttā.

Abhidhammabhājanīyaṃ.

3. Pañhāpucchakaṃ

462. Cattāro iddhipādā – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

463. Catunnaṃ iddhipādānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?

1. Tikaṃ

464. Kusalāyeva. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Vipākadhammadhammā. Anupādinnaanupādāniyā. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā , siyā avitakkaavicārā. Siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Apacayagāmino. Sekkhā. Appamāṇā. Appamāṇārammaṇā. Paṇītā. Sammattaniyatā. Na maggārammaṇā, maggahetukā, na maggādhipatino. Siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā uppādinoti. Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇātipi, anāgatārammaṇātipi , paccuppannārammaṇātipi. Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā. Bahiddhārammaṇā. Anidassanaappaṭighā.

2. Dukaṃ



此中，什么是精进神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时凡是心的精进发起......正精进、精进觉支、道支、道所摄 - 这称为"精进神通"。其余诸法与精进神通相应。
此中，什么是心神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"心神通"。其余诸法与心神通相应。
此中，什么是观神通？在此，比丘在某时修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲......具足初禅而住，是苦行道、迟通达，在那时凡是慧、了知......无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这称为"观神通"。其余诸法与观神通相应。
阿毗达摩分别。
问分
四神通：在此，比丘修习欲三摩地勤行具足神通，修习精进三摩地......修习心三摩地......修习观三摩地勤行具足神通。
四神通中，几种是善，几种是不善，几种是无记......几种是有所缘，几种是无所缘？
三法
唯是善。或与乐受相应，或与不苦不乐受相应。是有异熟法。非所取非能取。非杂染非能杂染。或有寻有伺，或无寻唯伺，或无寻无伺。或与喜俱行，或与乐俱行，或与舍俱行。非见所断亦非修所断。非见所断因亦非修所断因。是向灭法。是有学。是无量。缘无量。是胜。是正性决定。非缘道，是道因，非道增上。或已生，或未生，不可说是正在生。或是过去，或是未来，或是现在。不可说是缘过去、缘未来或缘现在。或是内，或是外，或是内外。缘外。是不可见无对。
二法

465. Vīmaṃsiddhipādo hetu, tayo iddhipādā na hetū. Sahetukā. Hetusampayuttā. Vīmaṃsiddhipādo hetu ceva sahetuko ca, tayo iddhipādā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Vīmaṃsiddhipādo hetu ceva hetusampayutto ca, tayo iddhipādā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Tayo iddhipādā na hetū sahetukā, vīmaṃsiddhipādo na vattabbo na hetu sahetukotipi, na hetu ahetukotipi. Sappaccayā. Saṅkhatā. Anidassanā. Appaṭighā. Arūpā. Lokuttarā. Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No āsavā. Anāsavā. Āsavavippayuttā. Na vattabbā āsavā ceva sāsavā cātipi, sāsavā ceva no ca āsavātipi. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cātipi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavātipi. Āsavavippayuttā. Anāsavā.

No saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā. Tayo iddhipādā no cittā, cittiddhipādo cittaṃ. Tayo iddhipādā cetasikā, cittiddhipādo acetasiko. Tayo iddhipādā cittasampayuttā, cittiddhipādo na vattabbo cittena sampayuttotipi, cittena vippayuttotipi. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhā, cittiddhipādo na vattabbo cittena saṃsaṭṭhotipi, cittena visaṃsaṭṭhotipi. Tayo iddhipādā cittasamuṭṭhānā, cittiddhipādo no cittasamuṭṭhāno . Tayo iddhipādā cittasahabhuno, cittiddhipādo no cittasahabhū. Tayo iddhipādā cittānuparivattino , cittiddhipādo no cittānuparivatti. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhāno. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhū. Tayo iddhipādā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino, cittiddhipādo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti.

Tayo iddhipādā bāhirā, cittiddhipādo ajjhattiko. No upādā. Anupādinnā. No upādānā…pe… no kilesā…pe… na dassanena pahātabbā. Na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā. Na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā, siyā avitakkā. Siyā savicārā, siyā avicārā . Siyā sappītikā, siyā appītikā. Siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā. Na kāmāvacarā . Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Apariyāpannā. Niyyānikā. Niyatā. Anuttarā. Araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.


观神通是因，其他三神通非因。是有因。与因相应。观神通既是因又是有因，其他三神通不可说既是因又是有因，是有因非因。观神通既是因又与因相应，其他三神通不可说既是因又与因相应，是与因相应非因。其他三神通是非因有因，观神通不可说是非因有因或非因无因。是有缘。是有为。是不可见。是无对。是无色。是出世间。由某些可知，由某些不可知。非漏。是无漏。与漏不相应。不可说既是漏又是有漏，也不可说是有漏非漏。不可说既是漏又与漏相应，也不可说是与漏相应非漏。与漏不相应。是无漏。
非结......非系......非暴流......非轭......非盖......非取......是有所缘。三神通非心，心神通是心。三神通是心所，心神通非心所。三神通与心相应，心神通不可说与心相应或与心不相应。三神通与心相杂，心神通不可说与心相杂或与心不相杂。三神通是心等起，心神通非心等起。三神通是与心俱生，心神通非与心俱生。三神通是随心转，心神通非随心转。三神通是心相杂等起，心神通非心相杂等起。三神通是心相杂等起俱生，心神通非心相杂等起俱生。三神通是心相杂等起随转，心神通非心相杂等起随转。
三神通是外，心神通是内。非所依。是非所取。非取......非烦恼......非见所断。非修所断。非见所断因。非修所断因。或有寻，或无寻。或有伺，或无伺。或有喜，或无喜。或与喜俱行，或不与喜俱行。或与乐俱行，或不与乐俱行。或与舍俱行，或不与舍俱行。非欲界。非色界。非无色界。是不系。是出离。是决定。是无上。是无诤。
问分。


Iddhipādavibhaṅgo niṭṭhito.

神通分别结束。

